Nenopelsim „zaļo aptieciņu” savā dārzā!
Lāsma Ģibiete
Nupat esam sagaidījuši astronomisko pavasari, kas savukārt nozīmē, ka lielai daļai cilvēku pavisam drīz pilnā sparā sāksies dārza darbi, pirmkārt, tā sakopšana. Domāju, nekļūdīšos, apgalvodama, ka viens no nepatīkamākajiem darbiem ir cīņa ar nezālēm – dārzkopis ravē un ravē, bet nezāles, it kā kaitinādamas, tikai vairojas.
Latvijas Tautas dziednieku asociācijas sertificētai dziedniecei-ekstrasensei Gaidai Lākutei, kurai arī ir dārzs, laika gaitā radies savdabīgs viedoklis, kurā noteikti ir vērts ieklausīties. „Mani jau vairākus gadus neliek mierā jautājums, cik pareizi mēs rīkojamies dārzā un dabā vispār. Čaklās saimnieces ar lielu skubu ravē katru nezālīti, kas vien izdomā pabāzt no zemes savu galvu,” viņa stāsta. „Šai saistībā atceros kādu notikumu, kad gatavojāmies dzimšanas dienai pie mana brālēna viņa privātmājas dārzā. Gribot brālēnu nedaudz paķircināt, viņam teicu: „Tev gan te ir pilns ar nezālēm!”, taču viņš, zobgalīgi smaidot atbildēja: „Man te nav nevienas nezāles, te ir tikai ārstniecības augi!”” Dziedniece atzīst, ka viņas radiniekam bija pilnīga taisnība un ka augi, kas pēkšņi sāk augt dārzā, tiek sūtīti, lai stiprinātu dārza saimnieka veselību.
Lāsma Ģibiete
Nupat esam sagaidījuši astronomisko pavasari, kas savukārt nozīmē, ka lielai daļai cilvēku pavisam drīz pilnā sparā sāksies dārza darbi, pirmkārt, tā sakopšana. Domāju, nekļūdīšos, apgalvodama, ka viens no nepatīkamākajiem darbiem ir cīņa ar nezālēm – dārzkopis ravē un ravē, bet nezāles, it kā kaitinādamas, tikai vairojas.
Latvijas Tautas dziednieku asociācijas sertificētai dziedniecei-ekstrasensei Gaidai Lākutei, kurai arī ir dārzs, laika gaitā radies savdabīgs viedoklis, kurā noteikti ir vērts ieklausīties. „Mani jau vairākus gadus neliek mierā jautājums, cik pareizi mēs rīkojamies dārzā un dabā vispār. Čaklās saimnieces ar lielu skubu ravē katru nezālīti, kas vien izdomā pabāzt no zemes savu galvu,” viņa stāsta. „Šai saistībā atceros kādu notikumu, kad gatavojāmies dzimšanas dienai pie mana brālēna viņa privātmājas dārzā. Gribot brālēnu nedaudz paķircināt, viņam teicu: „Tev gan te ir pilns ar nezālēm!”, taču viņš, zobgalīgi smaidot atbildēja: „Man te nav nevienas nezāles, te ir tikai ārstniecības augi!”” Dziedniece atzīst, ka viņas radiniekam bija pilnīga taisnība un ka augi, kas pēkšņi sāk augt dārzā, tiek sūtīti, lai stiprinātu dārza saimnieka veselību.
Tumšzaļā „briesmone” – lielā nātre
„Pēdējos gados manu vislielāko mīlestību ir ieguvusi „briesmīgā”, lielā, tumšzaļā, dzelošā nātre,” atklāj mana sarunas biedre. „Nātru tējas un, jo īpaši, nātru tinktūras iedarbību esmu izbaudījusi, kad pēc lielas darba slodzes, pievienojoties vēl pavasara nogurumam, biju jutusies galīgi „beigta”. Daži malciņi šīs tinktūras man ātri vien „atvēra acis” un atjaunoja spēkus. Kad sapratu, cik daudz nātre dod veselības stiprināšanā, ieraugot to savā siltumnīcā, mīļi kopu un loloju. Tad kādu rītu, ieejot siltumnīcā, nātres vairs nebija, jo mans kārtības mīļotājs tēvs to bija izravējis. Kad teicu, ka izravētā nātre ir pats vērtīgākais, kas man siltumnīcā aug, tēva sejā iegūla ļoti savdabīga izteiksme – viņš nodomāja, ka esmu jukusi!”
Lielā nātre viens no lieliskākajiem līdzekļiem pret mazasinību, nogurumu, spēku izsīkumu. Ārīgi nātri lieto pret locītavu reimatismu, krustu sāpēm, neiralģiju, miozītiem (lapas ierīvēšanai, bet pirtī peras ar iepriekš verdošā ūdenī saplaucētām nātru slotām). Nātru tēja noderēs, ja cilvēkam ir problēmas ar prostatas dziedzeri, hemoroīdiem, ādas izsitumiem. Vēl tēja palīdzēs „kausēt” nierakmeņus. Savukārt nātru sakņu tēju ieteicams lietot pret vielmaiņas slimībām, asiņošanu, nieru strutošanu, audzējiem zarnās un kuņģī. Arī matus ieteicams izmazgāt ar nātru sakņu tēju, jo tā veicinās matu augšanu un blaugznu iznīcināšanai. Nātru lapas jāievāc vasarā, bet saknes – septembrī.
„Pēdējos gados manu vislielāko mīlestību ir ieguvusi „briesmīgā”, lielā, tumšzaļā, dzelošā nātre,” atklāj mana sarunas biedre. „Nātru tējas un, jo īpaši, nātru tinktūras iedarbību esmu izbaudījusi, kad pēc lielas darba slodzes, pievienojoties vēl pavasara nogurumam, biju jutusies galīgi „beigta”. Daži malciņi šīs tinktūras man ātri vien „atvēra acis” un atjaunoja spēkus. Kad sapratu, cik daudz nātre dod veselības stiprināšanā, ieraugot to savā siltumnīcā, mīļi kopu un loloju. Tad kādu rītu, ieejot siltumnīcā, nātres vairs nebija, jo mans kārtības mīļotājs tēvs to bija izravējis. Kad teicu, ka izravētā nātre ir pats vērtīgākais, kas man siltumnīcā aug, tēva sejā iegūla ļoti savdabīga izteiksme – viņš nodomāja, ka esmu jukusi!”
Lielā nātre viens no lieliskākajiem līdzekļiem pret mazasinību, nogurumu, spēku izsīkumu. Ārīgi nātri lieto pret locītavu reimatismu, krustu sāpēm, neiralģiju, miozītiem (lapas ierīvēšanai, bet pirtī peras ar iepriekš verdošā ūdenī saplaucētām nātru slotām). Nātru tēja noderēs, ja cilvēkam ir problēmas ar prostatas dziedzeri, hemoroīdiem, ādas izsitumiem. Vēl tēja palīdzēs „kausēt” nierakmeņus. Savukārt nātru sakņu tēju ieteicams lietot pret vielmaiņas slimībām, asiņošanu, nieru strutošanu, audzējiem zarnās un kuņģī. Arī matus ieteicams izmazgāt ar nātru sakņu tēju, jo tā veicinās matu augšanu un blaugznu iznīcināšanai. Nātru lapas jāievāc vasarā, bet saknes – septembrī.
„Dižais dārza bieds” – gārsa
„Īpaši dārzkopjus kaitina „dižais dārza bieds” jeb gārsa, kas tik dzīvelīgi ar savām garajām saknēm pārņem visu dārzu, izveidojot ko līdzīgu pazemes tīkliem,” stāstījumu turpina G.Lākute. „Un tikai nedaudzi zina, ka šie augi ir vislieliskākās zāles pret podagru, reimatismu, nieru un urīnpūšļa slimībām, kā arī lielisks vitamīnu avots, savukārt gārsas saknes ir ar pretvēža efektivitāti.” Izrādās, jaunas gārsu lapas var lietot kā salātus, biezeņus, kā arī likt pie zupām. Tās ir ieteicamas cilvēkiem, kuri cieš no kuņģa-zarnu trakta, nieru, urīnpūšļa saslimšanām, reimatisma, podagras. Uz divām glāzēm verdoša ūdens ņem trīs tējkarotes lakstu, ļauj ievilkties divas stundas un lieto pa pusglāzei četras reizes dienā pirms ēšanas. Gārsu var lietot arī ārīgi –vaigi sasmalcinātu lapu apliekamos, kā kompreses, ja ir ādas iekaisumi, augoņi, reimatisms, podagra. Gārsu ziedošos lakstus un saknes jāievāc agri pavasarī vai rudenī. |
Kārpu zāles” – strutene
„Dažkārt dārzā mēdz „ieklīst” arī strutene,” novērojusi dziedniece. „No seniem laikiem šis augs pazīstams kā kārpu zāles, taču īpaši gribas uzsvērt strutenes spējas attīrīt organismu, tāpēc saviem klientiem iesaku profilaktiskos nolūkos strutenes tinktūru palietot vienu mēnesi pavasarī un vienu – rudenī. Tinktūru viegli var pagatavot, sajaucot proporcijā 1:1struteņu sulu ar degvīnu un nedēļu to turot tumšā vietā. Lieto 15 pilienus tinktūras no rīta tukšā dūša, uzdzerot glāzi ūdens. Ja sava dārza nav, struteņu tinktūru var nopirkt aptiekā.” G. Lākute zina gadījumus, ka sievietēm, kuras ar strutenes palīdzību attīra organismu, nereti pazūd arī ginekoloģiskās problēmas. Ja nomoka kārpas vai varžacis, tās apziež ar dzelteno strutenes pienu un nožāvē. Savukārt strutenes tēja noderēs pret trombozēm, paplašinātām vēnām, piepampušām kājām, kā arī uzlabo dziedzeru darbību. Vēl tā mazina arī tūsku. Tēju pagatavo, ņemot 10-15 gramus auga uz litru ūdens, ko dzer trīs reizes dienā pa mazai tasītei. Taču ar strutenēm ieteicams nepārspīlēt, jo tas ir stiprs augs. „Strutenei ir arī nomierinoša un sāpes remdinoša iedarbība,” piebilst dziedniece. Šo augu ievāc maijā, bet tā saknes – aprīlī. |
„Nešpetnā” vārpata jeb ciesa
„Mācoties no sava dārza augu gudrībām, sāku domāt par to, vai vispār kaut viena no tā saucamajām nezālēm būtu bez ārstnieciskā efekta. Šai saistībā sāku pētīt nešpetnāko, visgrūtāk iznīdējamo nezāli – ciesu jeb vārpatu, taču izrādās, ka tā ne tikai dziedē, bet arī spēcina organismu un īpaši ieteicama ir diabētiķiem, jo aizstāj cukurvielas, līdz ar to rodas mazāka tieksme pēc kā salda,” stāsta G.Lākute. Uz glāzi ūdens ņem 15 gramu sīki sasmalcinātu sakneņu, pavāra slēgtā traukā 15 minūtes, ļauj vēl četras stundas nostāvēt un tad lieto pa ēdamkarotei četras reizes dienā. Vārpatu lieto arī kā vieglu caurejas līdzekli, arī ja ir tūska, kuņģa-zarnu trakta, nieru, urīnceļu iekaisums, aknu un žults ceļu slimības. Vēl iesakāms lietot, ja šķiet, ka sāk pasliktināties redze – kad „acis kļūst tumšas”. Var izmantot arī svaigu vārpatu sulu (uz divām daļām sulas ņem vienu daļu ūdens), kas pavasarī noderēs kā organisma un asins attīrīšanas līdzeklis.
No vārpatām vēl izmantojami ir sakneņi, ko ievāc pavasarī vai rudenī. Tos nomazgā aukstā ūdenī un žāvē ārā vai mēreni siltā telpā.
„Mācoties no sava dārza augu gudrībām, sāku domāt par to, vai vispār kaut viena no tā saucamajām nezālēm būtu bez ārstnieciskā efekta. Šai saistībā sāku pētīt nešpetnāko, visgrūtāk iznīdējamo nezāli – ciesu jeb vārpatu, taču izrādās, ka tā ne tikai dziedē, bet arī spēcina organismu un īpaši ieteicama ir diabētiķiem, jo aizstāj cukurvielas, līdz ar to rodas mazāka tieksme pēc kā salda,” stāsta G.Lākute. Uz glāzi ūdens ņem 15 gramu sīki sasmalcinātu sakneņu, pavāra slēgtā traukā 15 minūtes, ļauj vēl četras stundas nostāvēt un tad lieto pa ēdamkarotei četras reizes dienā. Vārpatu lieto arī kā vieglu caurejas līdzekli, arī ja ir tūska, kuņģa-zarnu trakta, nieru, urīnceļu iekaisums, aknu un žults ceļu slimības. Vēl iesakāms lietot, ja šķiet, ka sāk pasliktināties redze – kad „acis kļūst tumšas”. Var izmantot arī svaigu vārpatu sulu (uz divām daļām sulas ņem vienu daļu ūdens), kas pavasarī noderēs kā organisma un asins attīrīšanas līdzeklis.
No vārpatām vēl izmantojami ir sakneņi, ko ievāc pavasarī vai rudenī. Tos nomazgā aukstā ūdenī un žāvē ārā vai mēreni siltā telpā.