KOKI UN KOKU ENERĢIJA
Lai mēs varētu šai pasaulē dzīvot veseli, laimīgi un veiksmīgi, vispirms ir jāizprot, kas mēs esam un kur mēs esam, kurp ejam.
Jau bērnībā zināju, ka viss, kas notiek uz zemes un mūsu liktenī nav tikai mūsu pašu ziņā, ir kāds augstāks spēks, kas vada notikumus un norises mūsu dzīvē. Es to izjutu kā kaut ko varenu, taisnīgu un man bezgala mīļu.
Ļoti ļoti gribēju ar šo fantastisko spēku iepazīties. Tad uzmanīgi ieklausoties atbildi saņēmu – Dabas Informatīvi Enerģētiskā Visuma Sistēma !!! Es to izjutu tīri fiziski. To, kā caur mums plūst ar dažādu informāciju pildīta enerģija un šie strāvojumi kā fantastiski mirdzoši tīkli mūs savieno ar visu, kas ap mums – cilvēkus, dzīvniekus, augus, Zemi, Sauli un Zvaigznes. Izmaiņas jebkurā no šā tīkla sektoriem ietekmē visu sistēmu kopumā. Tas arī ir tā saucamais „ Indras tīkls ” . Visa šī komplicētā sistēma ir brīnišķīgs, dzīvs organisms, ar visaugstākā saprāta virsvadību.
Austrumu filozofijas mācībā valda uzskats, ka cilvēks uzņem enerģiju caur trim vertikālajiem kanāliem. Caur vainagčakru, kas atrodas dažus centimetrus virs galvas, mēs saņemam no visuma nākošo Dievišķo dzīvības spēku – prānu, to caur šiem vertikālajiem energokanāliem tos piepilda katru enerģētisko centru un katru ķermeņa šunu līdz pašai apakšai – saknes čakrai, kas atrodas rajonā zem astes kaula, un pēdu čakrām aiziet uz Zemi. Pretēja plūsma Zemes spēku, no lejas un augšu nes caur mūsu ķermeni augšup sūtot Saulei Zemes sveicienus.
Bez vertikālā energoapmaiņas pastāv vēl horizontālā enerģijas maiņa, kas tiek īstenota caur pārējām piecām pamatčakrām. Horizontālās enerģijas maiņa notiek starp cilvēkiem, kur diemžēl virmo daudz netīrības – manipulācijas, liekulības, ļaunuma, melu utml. Derīgi ,protams, apgūt aizsardzības paņēmienus, lai zinātu kā aizsargāties un prast pilnīgi realizēt sevi sociumā, bet tā ir pat iespējams izdzīvot, bet, ja bloķētas vertikālās plūsmas un netiek saņemtas Zemes enerģija un Dievišķā Visuma enerģija, cilvēks iet bojā.
Mēs, cilvēki, šai Zemē radāmies beidzamie. Ilgi pirms mūsu parādīšanās uz Zemes auga zāle, dažādi augi un koki. Viņi sen pirms mums bija apguvuši dižās Dabas Informatīvi Enerģētiskā Visuma Sistēmas likumus un darbības principus, sev doto uzdevumu godīgi un pacietīgi pildīja. Koki ir pakļauti savam grupas garam – visu koku pārstāvim un aizstāvim, tas tālāk dalās vēl sīkāk – katras sugas garam. Katram kokam nav savas personīgās dvēseles, bet tā ir vienota katrai koku sugai. Bet šis dižais gars ir savā veidā stiprāks par atsevišķu cilvēku. Tādejādi mums nāktos ar lielu interesi un cieņpilnu pietāti izturēties pret mūsu šupuļa Zemes senākajiem iemītniekiem – vērot viņus un daudz, daudz no viņiem mācīties, jo mēs tik ļoti steidzamies savā modernizācijas un glabalizācijas ceļā, tik ļoti esam attālinājušies no visa dabiskā, tātad patiesā, ka varam apmaldīties paši savos maldu pinekļos „ Jo tikai dabā atrodama īstā patiesība”.
Mūsu enerģētiskajā ķermenī augšējā daļā – augšējās čakrās – enerģētiskajos centros tiek uzņemtas un kultivētas vieglākās, smalkākās enerģijas – intelekts, garīgums. Toties apakšējās – vitalitāte, Zemes spēks.
Šīm enerģijām jābūt sabalansētām. Gluži kā kokam – cik plaša lapotne, tikapt lielas un stipras saknes.
Tāpat varam vērot kokos notiekošos procesus, kā zemes spēks caur saknēm pa stumbru plūst augšup, līdz zariem un lapām, ļaujot tām plaukt un zaļot, lai būtu spēka caur tām uztvert no augšas nākošos smalki vibrējošās dzīvības enerģijas. Attīrot gaisu ņemt no tā oglekli fotosintēzes rezultātā pārvērst to par cilvēkiem tik gardo un nepieciešamo skābekli. Tas ir tik līdzīgi vertikālajai enerģijas plūsmai mūsu ķermeņos, ka dod sajūtu – mēs esam kā tilti starp debesīm un zemi. Varbūt koki ir mūsu iepriekšējais modelis ? Senākais un patiesi – seno ķeltu zintnieku Druīdu mācībās koki tiek pielīdzināti cilvēkiem. Rēķinot no dzimšanas datuma esam kāda konkrēta koka ietekmes sfērā, nesot sevī šā koka raksturīgās īpašības.
Enerģētiski spēcīgākie ir lieli, veselīgi koki, taisnu, spēcīgu stumbru un harmoniski veidotu lapotni. Tādi īpatņi mēdz augt enerģētiski spēcīgās vietās, viņu augšanai labvēlīgos apstākļos, kur pietiekoši daudz saules, vēja jeb gaisa maiņas un atbilstoša augsne. Īsumā – tāds, kas atrodas sev atbilstošā vietā, tātad pie mums , Latvijā tie būtu šeit no senatnes mītošie – ozols, bērzs, liepa, priede, pīlādzis, goba.
Tomēr jāatceras, ka bez enerģijas daudzuma vēl arī ir būtiska tās kvalitāte, tās nestā informācija. Mums vajadzīgs ir viss dabā esošais, katrs koks var cilvēku stiprināt. Katrā situācijā var palīdzēt cits koks.
Ir enerģētiskie donori, enerģijas dodošie koki – ozols, bērzs, liepa, priede, vītols, pīlādzis, īve, alksnis, ābele – un enerģiju ņemošie koki – apse, egle, kastaņa. Tas gan nenozīmē, ka šie koki mums kaitē. Tieši otrādi. Ja ir nācies satikties ar nelabvēlīgiem , ļauniem cilvēkiem, varētu būt uz mums uzvērst maģisks kaitējums, derīgi kādu brīdi pastāvēt pie apses, vislabāk no saullēkta līdz plkst.15.00. Apses spēkos ir noņemt jums negatīvo enerģiju, tāds ir viņas darbs. Negatīvās enerģijas aizvadīšana pazemē, pie tumsas spēkiem. Apšu birzēs var attīrīties no rituālās maģijas kaitējumiem, no nobūrumiem. Tomēr pie apses nevajadzētu uzturēties ilgāk kā 7 – 10minūtes, jo , kad būs paņemta jums kaitīgā enerģija , tā var paņemt arī derīgo.
Ja pārāk daudz sakrājušies stresi, spāp galva, dodieties pie kastaņas. Tā noņems visu lieko arī galvassāpes ienesot smadzenēs svaigu, vēsu viedumu, tīrības sajūtu, aktivizējot domu harmoniju, intuīciju.
Īpaši filosofisku mieru dod egle. Šis vienmēr zaļojošais koks ir mūžīgās dzīvības simbols.Tomēr tas mums stāsta par sajūtām, mūsu mirušajiem tuviniekiem, tā skumst, par savām iznīcinātajām sugas māsām, kuras ar tādu skubu izcērtam katros Ziemassvētkos. Vasarās tās skumst, bet ziemā viņu darbs ir dalīties ar cilvēku dzīvības spēkā.
Kad lieko , kaitīgo enerģiju un stresu nosūcošie koki būs palīdzējuši noņemt, pasakiet tiem paldies un sūtiet tiem sirsnīgu atbalstu viņu svarīgajā darbā.
Toties tad, kad jūtamies noguruši, saskumuši, meklējam donorus. No koku brālības visstiprākais ir leģendārais spēkavīrs ozols. Tieši tā – „spēka vīrs”, tas nes sevī vīrišķo enerģiju. Spēcīgu, cildenu, taisnprātīgu. Šis koks kā pravietis nes no visuma dzīlēm Dabas Informatīvā Enerģētiskās Visuma Sistēmas sakrālos likumus. Tas aizstāvot un liekot ievērot visiem pārējiem. Ja zini, ko gribi, ja zini, ka Tavi mērķi ir taisni un cēli, droši pēc palīdzības pie Ozola. Šis drosmīgais, viedais un taisnprātīgais valdnieks darīs visu, lai palīdzētu dižu mērķu sasniegšanā, dos spēku cīņai.
Toties ja esam noguruši no cīņas ar dzīves likstām šķiet, ka mums trūkst sapratnes un atbalsta, dodamies pie Liepas. „ Pie liepiņas piestājos, kā pie savas māmulītes”. Šie tautasdziesmas vārdi vislabāk atspoguļo šī koka būtību. Liepa nes mātes Zemes enerģiju, aizsardzību, drošu patvērumu. Reti atrodama tik maiga mierinoša, dziedējoša smarža kā liepziediem. Atšķirībā no ozola, liepa nes mierinājumu un atbalstu visiem, cerot, ka arī negodīgās dvēseles mierā un mīļumā kļūs tīrākas. Varbūt tāpēc stilizētās sirdis zīmē liepas lapas formā?
Cilvēku savstarpējo attiecību kārtošanā tomēr vislabāk griezties pēc palīdzības pie kļavas. Tā izlīdzina cilvēka enerģiju, harmonizē emocijas, piedod attiecībām maigumu, tādejādi palīdzot atrast sev atbilstošo cilvēku.
Ja cilvēki, attiecības , manipulācijas ir nogurdinājušas mācāmies priedes gudrību. Tā aicina gaišumu, sauli atrast pašiem. Neskatoties ne uz ko nezaudēt savu lepnumu, neatkarību.
To, ka dzīvības siltums mums nāk no Visuma un mēs esam cienīgi tā nesēji un tas ir pamats mieram un pārliecībai.
Tomēr dzīvē ir nepieciešama arī plastiskāka, vieglāka pieeja procesiem. To mum māca vītols. Viņa plūstošā enerģija māca izprast dzīves smalkās norises, ka Visuma likumi nav dogmātiski, visam jāpieiet ar meditatīvu izpratni, izjusti. Bieži vien lietas savā būtībā mav tādas kā tās izskatās, ja paraugās no cita skata punkta,Vītola gudrību tāpat kā mūziku un dzeju nesaprast ar ļoģiku, analītisko prātu, bet tikai izjust ar sajūtām, intuīciju.
Ņemot vērā katras koku sugas informāciju, viņu īpašības varam izjust, kurš ir mums vistuvākais. Tomēr , daba ir iekārtojusi tā, ka mūsu tuvumā augs mūsu veselībai nepieciešamie ārstniecības augi ( ko tumsonīgas nezināšanas dēļ bieži dēvējam par nezālēm ) un koki.
Iepazīstot šo koku , ar pateicību un mīlestību ikdienas to barojot, ticiet droši, viņš kļūs par Jūsu draugu. Paļausimies uz dabas viedumu, to,ka dižā Sistēma labāk par mums zina mūsu patiesās vajadzības un arī tos apstākļus, kas labvēlīgi katram kokam.
Varam stādīt savā savā dārzā dažādus kokus, tomēr nederētu savā tiešā tuvumā stādīt jau nosauktos enerģijas nosūcošos kokus. Nebūtu ieteicams dārzā stādīt arī cipresi. Jo , pirmkārt, tas nav mūszemes koks, otrkārt un galvenokārt, šī skaistā koka enerģija cilvēkiem ir diezgan neizprotama , uzskata par dižo Nāves priesterieni. Tāpat arī cēlos un neatkarīgos ozolu un priedes nevajadzētu piesavināties sev. Arī tādēļ, ka viņiem vajadzīgs plašums un brīvība. Lai spēcīgā gara pieradināšana nesanāk kā ar mājdzīvnieku: kas gani ir šis mazais , kuslais , gaišais radījums, kurš ietērpts mētelītī, iet smalkā saitītē trīcošām kājiņām un drebošām austiņām? Tas taču vilks !!! Un vācam ziedojumus plēsonīgajiem, neatkarīgajiem vilkiem, nē, piedodiet nabaga bezpalīdzīgajiem pamestajiem suņiem patversmes būvei.
Dārzā derīgi būtu atrast vietu pīlādzim. Šis koks ir ar ļoti spēcīgu sargājošu, maģisku spēku. Tas sargā no ļaunuma, piepilda savu apkārtni ar Dievišķo spēku, augstāko mīlestību.
Līdzīga iedarbība ir kadiķim. Tas attīra apkārtējo enerģētiku, gaisu no visa netīrā , ļaunā. Tas ir tīrās Kosmiskās enerģijas nesējs un sargātājs. Tautas ticējums vēsta, ka raganas lidojot pāri saduras uz kadiķa asajām skujām. Šādi pat ticējumi ir par mārdadzi, kas ir ļoti aizsargājošs un dārza ainavu jauki papildinās ar savu dekoratīvo izskatu. Lai varētu saņemt palīdzību no kokiem, mums tie vispirms ir jāiepazīst, jāsadzird un jāizjūt. Es eju pie kokiem mīlestībā un apbrīnā par viņu varenumu un skaistumu. Pastāv uzskats, ka enerģiju uzlādēt sievietes iet pie koka stumbra piespiežoties ar seju, vēderu, bet vīrieši – cieši piespiežot muguru. Tomēr pēc savas pieredzes vadoties , tas var būt arī otrādi. Kā nu kuro reizi jūs labāk vēlaties, kā vairāk spējat izjust koka dzīvības plūsmas. Ja vēlamies spēku, t.i. stiprināt gribasspēku, kā arī attīrīt karmu, derīgāk būtu piespiesties koka stumbram ar muguru, iztēloties,ka itkā saaugam ar koku vienā veselā, caur saknēm uzņemam vēso, smagnējo Zemes enerģiju un to caur lapotni izelpojam uz augšu, tad ieelpojam prānu, visuma smalko enerģiju, kas plūst caur mūsu kopējo stumbru aiznes visu lieko uz zemi pārstrādāties.
Ja nav kārtības mūsu emocionālajā jomā, piespiežamies pie koka ar seju un sirdi, apķeroties ap stumbru kā koala, lūdzot kokam „ palīdzi, pasargā!” Un koks mūsu sakāpināto emocionilitāti izlīdzinās, tik mierīgi un pacietīgi, kā viņš to prot. Neaizmirsīsim viņiem pateikties un katru dienu dāvāt savu mīlestību.
Tā norisinās dziedināšana smalkajā bioenerģētiskajā līmenī. Līdzīgi tā darbojas arī lietojot sadzīves koka mēbeles, traukus, amuletus no attiecīgā koka. Arī šīs daļas nes raksturīgo informāciju.
Jo mājā vairāk mums viss nepieciešamais būs no dabiskām izejvielām ražots, jo labāk jutīsimies. Īpaša enerģija ir senajām amatnieku darinātajām mēbelēm, viņi tās darināja ar mīlestību , veidoja skaistus greznumus, ar zināšanām par katra koka īpašībām. Man ir tāda jauka aizraušanās – restaurēt senās koka mēbeles. Ir ļoti skaista oškoka bufete, ap kuras restaurāciju darbojos aptuveni gadu, līdz kamēr viņa no nokvēpušas, netīras mēbeles, kādu es nopirku tapa par mājas rotu darot godu vecajam, jau tai saulē aizgājušajam meistaram un senais osis atkal turpina dzīvot un priecēt. Mājās mums ir durvis un logi no koka un tie pārklāti ar „Pinoteksu” nesedzošu , koksni sargājošu krāsu, nepatīkams pārsteigums man bija, kad Tēvs divas durvis un logus bija pārkrāsojis ar baltu sedzošu krāsu. Krāsa bija paslēpusi koksnes faktūru un apslāpējusi to silto starojumu. Savā dabiskajā krāsā tie dvesa meža siltumu un mīļumu.
Es pati vislabāk jūtos priežu mežā. Mani nomierina priežu stumbru siltais starojums, caur vienmēr zaļo priežu galotnēm spīdošā saules gaisma. Tīrais priežu gaiss manī rada prieka un brīvības sajūtu. Silā milošās enerģijas, smaržas man asociējas ar vārdu „paradīze”. Tajā es jūtu kaut ko īpašu, kā atmiņas no ļoti tālas , bet skaistas pagātnes.
Ikdienā mājās vislabāk jūtos savā istabā. Lai kādas arī ķibeles dienā nebūtu gadījušās, pameditējot savā istabā mani pārņem neizsakāmas laimes sajūta, mūžības izjūta un neaprakstāms miers. Varbūt tas tādēļ, ka vienā logā no dārza robežas ieskatās varens simtgadīgs ozols, bet divos pārējos – savas maigās zaļās sirsniņlapiņas sargājot pastiepj manas mīļās liepas. Liepiņas sargājušas mani vēl vecajās mājās. Kad bērnībā viena sēdēju istabā, prātojot, kas gan īsti šī pasaule mums ir. Liepiņas zaļajā lapotnē paspīdēja saule un lapas klusi šalcot man sacīja :” gan sapratīsi mans bērns, kad būs pienācis laiks , viss jau būs labi” .
Bez bioenerģētiskā līmeņa koki mums palīdz arī fiziskajā līmenī, dzidnieciskās īpašības piemīt visiem kokiem, gan lapām, gan mizām, gan saknēm, ziediem un augļiem, arī zariem. Šīs dabas veltes mēs varam izmantot gan kā gardas tējas, gan ārstnieciskas kompreses, arī kā pirtsslotas. Dabas dziedniecībā ir tūkstošiem recepšu , kas tādā veidā palīdz izārstēties no visdažādākajām kaitēm.
Jau bērnībā zināju, ka viss, kas notiek uz zemes un mūsu liktenī nav tikai mūsu pašu ziņā, ir kāds augstāks spēks, kas vada notikumus un norises mūsu dzīvē. Es to izjutu kā kaut ko varenu, taisnīgu un man bezgala mīļu.
Ļoti ļoti gribēju ar šo fantastisko spēku iepazīties. Tad uzmanīgi ieklausoties atbildi saņēmu – Dabas Informatīvi Enerģētiskā Visuma Sistēma !!! Es to izjutu tīri fiziski. To, kā caur mums plūst ar dažādu informāciju pildīta enerģija un šie strāvojumi kā fantastiski mirdzoši tīkli mūs savieno ar visu, kas ap mums – cilvēkus, dzīvniekus, augus, Zemi, Sauli un Zvaigznes. Izmaiņas jebkurā no šā tīkla sektoriem ietekmē visu sistēmu kopumā. Tas arī ir tā saucamais „ Indras tīkls ” . Visa šī komplicētā sistēma ir brīnišķīgs, dzīvs organisms, ar visaugstākā saprāta virsvadību.
Austrumu filozofijas mācībā valda uzskats, ka cilvēks uzņem enerģiju caur trim vertikālajiem kanāliem. Caur vainagčakru, kas atrodas dažus centimetrus virs galvas, mēs saņemam no visuma nākošo Dievišķo dzīvības spēku – prānu, to caur šiem vertikālajiem energokanāliem tos piepilda katru enerģētisko centru un katru ķermeņa šunu līdz pašai apakšai – saknes čakrai, kas atrodas rajonā zem astes kaula, un pēdu čakrām aiziet uz Zemi. Pretēja plūsma Zemes spēku, no lejas un augšu nes caur mūsu ķermeni augšup sūtot Saulei Zemes sveicienus.
Bez vertikālā energoapmaiņas pastāv vēl horizontālā enerģijas maiņa, kas tiek īstenota caur pārējām piecām pamatčakrām. Horizontālās enerģijas maiņa notiek starp cilvēkiem, kur diemžēl virmo daudz netīrības – manipulācijas, liekulības, ļaunuma, melu utml. Derīgi ,protams, apgūt aizsardzības paņēmienus, lai zinātu kā aizsargāties un prast pilnīgi realizēt sevi sociumā, bet tā ir pat iespējams izdzīvot, bet, ja bloķētas vertikālās plūsmas un netiek saņemtas Zemes enerģija un Dievišķā Visuma enerģija, cilvēks iet bojā.
Mēs, cilvēki, šai Zemē radāmies beidzamie. Ilgi pirms mūsu parādīšanās uz Zemes auga zāle, dažādi augi un koki. Viņi sen pirms mums bija apguvuši dižās Dabas Informatīvi Enerģētiskā Visuma Sistēmas likumus un darbības principus, sev doto uzdevumu godīgi un pacietīgi pildīja. Koki ir pakļauti savam grupas garam – visu koku pārstāvim un aizstāvim, tas tālāk dalās vēl sīkāk – katras sugas garam. Katram kokam nav savas personīgās dvēseles, bet tā ir vienota katrai koku sugai. Bet šis dižais gars ir savā veidā stiprāks par atsevišķu cilvēku. Tādejādi mums nāktos ar lielu interesi un cieņpilnu pietāti izturēties pret mūsu šupuļa Zemes senākajiem iemītniekiem – vērot viņus un daudz, daudz no viņiem mācīties, jo mēs tik ļoti steidzamies savā modernizācijas un glabalizācijas ceļā, tik ļoti esam attālinājušies no visa dabiskā, tātad patiesā, ka varam apmaldīties paši savos maldu pinekļos „ Jo tikai dabā atrodama īstā patiesība”.
Mūsu enerģētiskajā ķermenī augšējā daļā – augšējās čakrās – enerģētiskajos centros tiek uzņemtas un kultivētas vieglākās, smalkākās enerģijas – intelekts, garīgums. Toties apakšējās – vitalitāte, Zemes spēks.
Šīm enerģijām jābūt sabalansētām. Gluži kā kokam – cik plaša lapotne, tikapt lielas un stipras saknes.
Tāpat varam vērot kokos notiekošos procesus, kā zemes spēks caur saknēm pa stumbru plūst augšup, līdz zariem un lapām, ļaujot tām plaukt un zaļot, lai būtu spēka caur tām uztvert no augšas nākošos smalki vibrējošās dzīvības enerģijas. Attīrot gaisu ņemt no tā oglekli fotosintēzes rezultātā pārvērst to par cilvēkiem tik gardo un nepieciešamo skābekli. Tas ir tik līdzīgi vertikālajai enerģijas plūsmai mūsu ķermeņos, ka dod sajūtu – mēs esam kā tilti starp debesīm un zemi. Varbūt koki ir mūsu iepriekšējais modelis ? Senākais un patiesi – seno ķeltu zintnieku Druīdu mācībās koki tiek pielīdzināti cilvēkiem. Rēķinot no dzimšanas datuma esam kāda konkrēta koka ietekmes sfērā, nesot sevī šā koka raksturīgās īpašības.
Enerģētiski spēcīgākie ir lieli, veselīgi koki, taisnu, spēcīgu stumbru un harmoniski veidotu lapotni. Tādi īpatņi mēdz augt enerģētiski spēcīgās vietās, viņu augšanai labvēlīgos apstākļos, kur pietiekoši daudz saules, vēja jeb gaisa maiņas un atbilstoša augsne. Īsumā – tāds, kas atrodas sev atbilstošā vietā, tātad pie mums , Latvijā tie būtu šeit no senatnes mītošie – ozols, bērzs, liepa, priede, pīlādzis, goba.
Tomēr jāatceras, ka bez enerģijas daudzuma vēl arī ir būtiska tās kvalitāte, tās nestā informācija. Mums vajadzīgs ir viss dabā esošais, katrs koks var cilvēku stiprināt. Katrā situācijā var palīdzēt cits koks.
Ir enerģētiskie donori, enerģijas dodošie koki – ozols, bērzs, liepa, priede, vītols, pīlādzis, īve, alksnis, ābele – un enerģiju ņemošie koki – apse, egle, kastaņa. Tas gan nenozīmē, ka šie koki mums kaitē. Tieši otrādi. Ja ir nācies satikties ar nelabvēlīgiem , ļauniem cilvēkiem, varētu būt uz mums uzvērst maģisks kaitējums, derīgi kādu brīdi pastāvēt pie apses, vislabāk no saullēkta līdz plkst.15.00. Apses spēkos ir noņemt jums negatīvo enerģiju, tāds ir viņas darbs. Negatīvās enerģijas aizvadīšana pazemē, pie tumsas spēkiem. Apšu birzēs var attīrīties no rituālās maģijas kaitējumiem, no nobūrumiem. Tomēr pie apses nevajadzētu uzturēties ilgāk kā 7 – 10minūtes, jo , kad būs paņemta jums kaitīgā enerģija , tā var paņemt arī derīgo.
Ja pārāk daudz sakrājušies stresi, spāp galva, dodieties pie kastaņas. Tā noņems visu lieko arī galvassāpes ienesot smadzenēs svaigu, vēsu viedumu, tīrības sajūtu, aktivizējot domu harmoniju, intuīciju.
Īpaši filosofisku mieru dod egle. Šis vienmēr zaļojošais koks ir mūžīgās dzīvības simbols.Tomēr tas mums stāsta par sajūtām, mūsu mirušajiem tuviniekiem, tā skumst, par savām iznīcinātajām sugas māsām, kuras ar tādu skubu izcērtam katros Ziemassvētkos. Vasarās tās skumst, bet ziemā viņu darbs ir dalīties ar cilvēku dzīvības spēkā.
Kad lieko , kaitīgo enerģiju un stresu nosūcošie koki būs palīdzējuši noņemt, pasakiet tiem paldies un sūtiet tiem sirsnīgu atbalstu viņu svarīgajā darbā.
Toties tad, kad jūtamies noguruši, saskumuši, meklējam donorus. No koku brālības visstiprākais ir leģendārais spēkavīrs ozols. Tieši tā – „spēka vīrs”, tas nes sevī vīrišķo enerģiju. Spēcīgu, cildenu, taisnprātīgu. Šis koks kā pravietis nes no visuma dzīlēm Dabas Informatīvā Enerģētiskās Visuma Sistēmas sakrālos likumus. Tas aizstāvot un liekot ievērot visiem pārējiem. Ja zini, ko gribi, ja zini, ka Tavi mērķi ir taisni un cēli, droši pēc palīdzības pie Ozola. Šis drosmīgais, viedais un taisnprātīgais valdnieks darīs visu, lai palīdzētu dižu mērķu sasniegšanā, dos spēku cīņai.
Toties ja esam noguruši no cīņas ar dzīves likstām šķiet, ka mums trūkst sapratnes un atbalsta, dodamies pie Liepas. „ Pie liepiņas piestājos, kā pie savas māmulītes”. Šie tautasdziesmas vārdi vislabāk atspoguļo šī koka būtību. Liepa nes mātes Zemes enerģiju, aizsardzību, drošu patvērumu. Reti atrodama tik maiga mierinoša, dziedējoša smarža kā liepziediem. Atšķirībā no ozola, liepa nes mierinājumu un atbalstu visiem, cerot, ka arī negodīgās dvēseles mierā un mīļumā kļūs tīrākas. Varbūt tāpēc stilizētās sirdis zīmē liepas lapas formā?
Cilvēku savstarpējo attiecību kārtošanā tomēr vislabāk griezties pēc palīdzības pie kļavas. Tā izlīdzina cilvēka enerģiju, harmonizē emocijas, piedod attiecībām maigumu, tādejādi palīdzot atrast sev atbilstošo cilvēku.
Ja cilvēki, attiecības , manipulācijas ir nogurdinājušas mācāmies priedes gudrību. Tā aicina gaišumu, sauli atrast pašiem. Neskatoties ne uz ko nezaudēt savu lepnumu, neatkarību.
To, ka dzīvības siltums mums nāk no Visuma un mēs esam cienīgi tā nesēji un tas ir pamats mieram un pārliecībai.
Tomēr dzīvē ir nepieciešama arī plastiskāka, vieglāka pieeja procesiem. To mum māca vītols. Viņa plūstošā enerģija māca izprast dzīves smalkās norises, ka Visuma likumi nav dogmātiski, visam jāpieiet ar meditatīvu izpratni, izjusti. Bieži vien lietas savā būtībā mav tādas kā tās izskatās, ja paraugās no cita skata punkta,Vītola gudrību tāpat kā mūziku un dzeju nesaprast ar ļoģiku, analītisko prātu, bet tikai izjust ar sajūtām, intuīciju.
Ņemot vērā katras koku sugas informāciju, viņu īpašības varam izjust, kurš ir mums vistuvākais. Tomēr , daba ir iekārtojusi tā, ka mūsu tuvumā augs mūsu veselībai nepieciešamie ārstniecības augi ( ko tumsonīgas nezināšanas dēļ bieži dēvējam par nezālēm ) un koki.
Iepazīstot šo koku , ar pateicību un mīlestību ikdienas to barojot, ticiet droši, viņš kļūs par Jūsu draugu. Paļausimies uz dabas viedumu, to,ka dižā Sistēma labāk par mums zina mūsu patiesās vajadzības un arī tos apstākļus, kas labvēlīgi katram kokam.
Varam stādīt savā savā dārzā dažādus kokus, tomēr nederētu savā tiešā tuvumā stādīt jau nosauktos enerģijas nosūcošos kokus. Nebūtu ieteicams dārzā stādīt arī cipresi. Jo , pirmkārt, tas nav mūszemes koks, otrkārt un galvenokārt, šī skaistā koka enerģija cilvēkiem ir diezgan neizprotama , uzskata par dižo Nāves priesterieni. Tāpat arī cēlos un neatkarīgos ozolu un priedes nevajadzētu piesavināties sev. Arī tādēļ, ka viņiem vajadzīgs plašums un brīvība. Lai spēcīgā gara pieradināšana nesanāk kā ar mājdzīvnieku: kas gani ir šis mazais , kuslais , gaišais radījums, kurš ietērpts mētelītī, iet smalkā saitītē trīcošām kājiņām un drebošām austiņām? Tas taču vilks !!! Un vācam ziedojumus plēsonīgajiem, neatkarīgajiem vilkiem, nē, piedodiet nabaga bezpalīdzīgajiem pamestajiem suņiem patversmes būvei.
Dārzā derīgi būtu atrast vietu pīlādzim. Šis koks ir ar ļoti spēcīgu sargājošu, maģisku spēku. Tas sargā no ļaunuma, piepilda savu apkārtni ar Dievišķo spēku, augstāko mīlestību.
Līdzīga iedarbība ir kadiķim. Tas attīra apkārtējo enerģētiku, gaisu no visa netīrā , ļaunā. Tas ir tīrās Kosmiskās enerģijas nesējs un sargātājs. Tautas ticējums vēsta, ka raganas lidojot pāri saduras uz kadiķa asajām skujām. Šādi pat ticējumi ir par mārdadzi, kas ir ļoti aizsargājošs un dārza ainavu jauki papildinās ar savu dekoratīvo izskatu. Lai varētu saņemt palīdzību no kokiem, mums tie vispirms ir jāiepazīst, jāsadzird un jāizjūt. Es eju pie kokiem mīlestībā un apbrīnā par viņu varenumu un skaistumu. Pastāv uzskats, ka enerģiju uzlādēt sievietes iet pie koka stumbra piespiežoties ar seju, vēderu, bet vīrieši – cieši piespiežot muguru. Tomēr pēc savas pieredzes vadoties , tas var būt arī otrādi. Kā nu kuro reizi jūs labāk vēlaties, kā vairāk spējat izjust koka dzīvības plūsmas. Ja vēlamies spēku, t.i. stiprināt gribasspēku, kā arī attīrīt karmu, derīgāk būtu piespiesties koka stumbram ar muguru, iztēloties,ka itkā saaugam ar koku vienā veselā, caur saknēm uzņemam vēso, smagnējo Zemes enerģiju un to caur lapotni izelpojam uz augšu, tad ieelpojam prānu, visuma smalko enerģiju, kas plūst caur mūsu kopējo stumbru aiznes visu lieko uz zemi pārstrādāties.
Ja nav kārtības mūsu emocionālajā jomā, piespiežamies pie koka ar seju un sirdi, apķeroties ap stumbru kā koala, lūdzot kokam „ palīdzi, pasargā!” Un koks mūsu sakāpināto emocionilitāti izlīdzinās, tik mierīgi un pacietīgi, kā viņš to prot. Neaizmirsīsim viņiem pateikties un katru dienu dāvāt savu mīlestību.
Tā norisinās dziedināšana smalkajā bioenerģētiskajā līmenī. Līdzīgi tā darbojas arī lietojot sadzīves koka mēbeles, traukus, amuletus no attiecīgā koka. Arī šīs daļas nes raksturīgo informāciju.
Jo mājā vairāk mums viss nepieciešamais būs no dabiskām izejvielām ražots, jo labāk jutīsimies. Īpaša enerģija ir senajām amatnieku darinātajām mēbelēm, viņi tās darināja ar mīlestību , veidoja skaistus greznumus, ar zināšanām par katra koka īpašībām. Man ir tāda jauka aizraušanās – restaurēt senās koka mēbeles. Ir ļoti skaista oškoka bufete, ap kuras restaurāciju darbojos aptuveni gadu, līdz kamēr viņa no nokvēpušas, netīras mēbeles, kādu es nopirku tapa par mājas rotu darot godu vecajam, jau tai saulē aizgājušajam meistaram un senais osis atkal turpina dzīvot un priecēt. Mājās mums ir durvis un logi no koka un tie pārklāti ar „Pinoteksu” nesedzošu , koksni sargājošu krāsu, nepatīkams pārsteigums man bija, kad Tēvs divas durvis un logus bija pārkrāsojis ar baltu sedzošu krāsu. Krāsa bija paslēpusi koksnes faktūru un apslāpējusi to silto starojumu. Savā dabiskajā krāsā tie dvesa meža siltumu un mīļumu.
Es pati vislabāk jūtos priežu mežā. Mani nomierina priežu stumbru siltais starojums, caur vienmēr zaļo priežu galotnēm spīdošā saules gaisma. Tīrais priežu gaiss manī rada prieka un brīvības sajūtu. Silā milošās enerģijas, smaržas man asociējas ar vārdu „paradīze”. Tajā es jūtu kaut ko īpašu, kā atmiņas no ļoti tālas , bet skaistas pagātnes.
Ikdienā mājās vislabāk jūtos savā istabā. Lai kādas arī ķibeles dienā nebūtu gadījušās, pameditējot savā istabā mani pārņem neizsakāmas laimes sajūta, mūžības izjūta un neaprakstāms miers. Varbūt tas tādēļ, ka vienā logā no dārza robežas ieskatās varens simtgadīgs ozols, bet divos pārējos – savas maigās zaļās sirsniņlapiņas sargājot pastiepj manas mīļās liepas. Liepiņas sargājušas mani vēl vecajās mājās. Kad bērnībā viena sēdēju istabā, prātojot, kas gan īsti šī pasaule mums ir. Liepiņas zaļajā lapotnē paspīdēja saule un lapas klusi šalcot man sacīja :” gan sapratīsi mans bērns, kad būs pienācis laiks , viss jau būs labi” .
Bez bioenerģētiskā līmeņa koki mums palīdz arī fiziskajā līmenī, dzidnieciskās īpašības piemīt visiem kokiem, gan lapām, gan mizām, gan saknēm, ziediem un augļiem, arī zariem. Šīs dabas veltes mēs varam izmantot gan kā gardas tējas, gan ārstnieciskas kompreses, arī kā pirtsslotas. Dabas dziedniecībā ir tūkstošiem recepšu , kas tādā veidā palīdz izārstēties no visdažādākajām kaitēm.